jocīgs

From joks (“joke”) +‎ -īgs, with k > c via palatalization.

jocīgs (definite jocīgais, comparative jocīgāks, superlative visjocīgākais, adverb jocīgi)

1. funny, humorous (such that it makes one laugh, feel merry)

   jocīgs stāsts ― funny story

   jocīga dziesma ― funny song

   tēvs bija mācījis: ja tev nāk raudiens, tad lūko iedomāties kaut ko jocīgu ― father had learned: if you feel like crying, then try to think of something funny

2. funny, strange, bizarre (not normal, unusual)

   lidojot bija pavisam jocīga sajūta ― (while) flying, there was a very funny feeling

   viņš kļuvis tāds jocīgs ― he became so funny (= strange)

   jocīgs cilvēks... nopietns, pārāk nopietns, bet tād pēkšņi kļūst bērnišķīgs ― funny person... serious, too serious, but then suddenly he becomes childish

   šeit gan bija jocīgas mašīnas: izskatījās, it kā tām būtu milzīgas rokas ar dzelzs pirkstiem ― here there was a funny (= bizarre) machine: it looked as if it had a huge arm with iron fingers

• (of "humorous"): humoristisks, komisks, smieklīgs
• (of "strange"): dīvains, neparasts, smieklīgs

• jocīgums

• jokdaris, jokdare
• jokot, jokoties
• jokupēteris