mutīgs
Latvian
Pronunciation
| (file) |
Adjective
mutīgs (definite mutīgais, comparative mutīgāks, superlative vismutīgākais, adverb mutīgi)
- talkative, chatty (who likes to talk a lot, who is a resourceful speaker)
- mutīgais vīrs nepalika atbildi parādā ― the talkative husband left no answer unsaid (lit. no answer in debt)
- Marta bija paēdusi vakariņas un noklausījās mutīgās Annas nostāstā ― Marta had eaten dinner and listened to talkative Anna's story
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of mutīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | mutīgs | mutīgi | mutīga | mutīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | mutīgu | mutīgus | mutīgu | mutīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | mutīga | mutīgu | mutīgas | mutīgu | |||||
| dative (datīvs) | mutīgam | mutīgiem | mutīgai | mutīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | mutīgu | mutīgiem | mutīgu | mutīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | mutīgā | mutīgos | mutīgā | mutīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.