saiklis

From the same stem as the verb siet (“to tie, to bind”), with vowel change (ie > ai; cf. saite) and an extra suffix tl: *saitl- > saiklis. The original meaning was that of “tie,” “rope” (now saite), still attested dialectally; later on it took its current grammatical meaning, replacing earlier proposed forms like jūgu-vardiņi, biedrotājs and saišķis.[1]

• IPA^(key): [sājklis]

saiklis m (2nd declension)

1. (grammar) conjunction (a word used to join words or phrases into sentences)

   vienojuma, vienojamais saiklis ― coordinating conjunction

   pretstatījuma, pretstata saiklis ― adversative conjunction

   paskaidrojuma saiklis ― explicative conjunction

   pieļāvuma saiklis ― concessive conjunction

• konjunkcija

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs ^{(Category: lv:Parts of speech)}