vīrišķīgs

From vīrišķs (“masculine”) +‎ -īgs (with vīrišķs from vīrs (“husband, man”) +‎ -išķs).

vīrišķīgs (definite vīrišķīgais, comparative vīrišķīgāks, superlative visvīrišķīgākais, adverb vīrišķīgi)

1. masculine, male, manly (typical of men; relating to men)

   vīrišķīga balss ― masculine voice

   vīrišķīga stāja ― manly posture

   vīrišķīgs augums ― manly stature

   viņš tieši jūt, ka briest ar katru mirkli, kļūst vīrišķīgāks un saprātīgāks ― he really feels that he is maturing by the minute, becoming more manly and more intelligent

2. (figuratively) simple, reserved, demure, without tenderness or grace

   vīrišķīga piegriezuma kostīms ― a suit with a masculine cut

   gleznotājs deva priekšroku nokrāsām un sapludinājumiem, kas veidoja ļoti jūtīgu, bet vīrišķīgu paleti ― the painter gave the preference to shades and mixtures that formed a very sensitive but masculine palette

3. (figuratively) manly, courageous, fearless; having strong character, strict belief system, principles; such that it expresses such characteristics

   vīrišķīgs dzimtenes aizstāvis ― a manly defender of the homeland

   vīrišķīga spēka izteikšana ― an expression of masculine force, strength

   Senajā Grieķijā radās traģēdija par vīrišķīgo Prometeju, kas nonesis uguni no debesīm cilvēkiem, tā pilnīgi pārvērzdams viņu dzīvi ― in Ancient Greece there was the tragedy of manly (= courageous) Prometheus, who brought fire from the sky to humans, thus completely transforming their lives

   man patīk īsti vīrieši, tādi, kas dzīvē jau kaut ko sasnieguši... tie ir vīrišķīgāki, stiprāki; zina, ko vēlas, un prot savus mērķus sasniegt ― I like real men, the ones who have already achieved something in life... they are manlier, stronger; they know what they want and know how to reach their goals

• sievišķīgs

• vīrišķīgums

• vīrs, vīrietis
• vīrisks
• vīrišķs
• vīrišķība