vajadzība
See also: vajadzībā
Latvian
Etymology
From vajadz(ēt) (“to be necessary”) + -ība. Meaning “lack, scarcity” in the 17th, following the etymological meaning of vajadzēt (q.v.), the word soon evolved into its current meaning.[1]
Noun
vajadzība f (4th declension)
- need, necessary (the quality of that which is necessary; a situation in which something is necessary)
- vajadzība pēc grāmatām ― the need for books
- pateikt savu vajadzību ― to tell your need
- nav nekādas vajadzības par to runāt ― there is no need to talk about that
- vajadzības izteiksme ― debitive (lit. necessity) mood (Latvian verb form that expresses necessity)
- (in the plural) needs (set of natural, social, spiritual factors that are necessary for life, or for a certain activity)
- elementāras vajadzības ― basic needs
- dabiskās vajadzības ― natural needs
- apmierināt sabiedrības vajadzības ― to meet the needs of society
Declension
Declension of vajadzība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | vajadzība | vajadzības |
| accusative (akuzatīvs) | vajadzību | vajadzības |
| genitive (ģenitīvs) | vajadzības | vajadzību |
| dative (datīvs) | vajadzībai | vajadzībām |
| instrumental (instrumentālis) | vajadzību | vajadzībām |
| locative (lokatīvs) | vajadzībā | vajadzībās |
| vocative (vokatīvs) | vajadzība | vajadzības |
References
- Karulis, Konstantīns (1992) “vajag”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.