zvērs

From Proto-Balto-Slavic *źwēˀrís, from Proto-Indo-European *ǵʰwer- (“wild animal”).[1]

• IPA^(key): [zvæ̂ːɾs]

zvērs m (1st declension)

1. beast, (wild) animal (usually a mammal)

   kažokādu zvēri ― fur animals

   plēsīgie zvēri ― beasts of prey

   zvēru pēdas mežā ― animal footprints, trails in the forest

   zvēru ādas ― animal furs

   medīt zvērus ― to hunt (wild) animals

   zvēru dārzs ― zoo (lit. (wild) animal garden)

   zvēru ķēniņš ― the king of beasts (= the lion)

   pirmā sastapšanas ar polāro vilku, pašu dižāko šīs sugas zvēru, notika negaidīti ― the first encounter with the polar wolf, the largest beast of this species, happened unexpectedly

   meža zvēri līdz šim vēl nav iemanījušies attaisīt arī tāpat vien aizvērtas durvis ― forest animals have not so far found a way to open closed doors just like that

2. (of people) beast (a particularly evil, heartless, ruthless person)

   tas tak ir īsts zvērs, kurš nepiedod nevienam ne mazākā pārkāpuma! ― but that one (guy) is a real beast who does not forgive anyone even the slightest offense

   Juļus... neesi zvērs... te tu mani nobendēsi... laid! ― Juļus... don't be a beast'... you will kill me here... let go!

3. (in the genitive, used adjectivally) very big; extraordinary

   gandrīz visiem, izņemot galda saimnieci, ir zvēra apetīte ― almost everyone, except the hostess, has a big (lit. a beast's) appetite

   bet vispirms gan vajag iedzert pa tasei tējas, ārā būs zvēra aukstums ― but first of all (we) have to drink a cup of tea each, outside it will be very (lit. a beast's) cold

• zvērība
• zvērīgs, zvērīgums
• zvērisks, zvēriskums
• zvēru ķēniņš