akcentēt

From akcents, made into a 2nd-conjugation verb (ending -ēt).

akcentēt (transitive, 2nd conjugation, present akcentēju, akcentē, akcentē, past akcentēju)

1. (linguistics) to accentuate, to stress (to pronounce a word or syllable with more emphasis)

   akcentēt vārda pirmo zilbi ― to stress a word's first syllable

   loģiski akcentēts vārds ― a logically stressed word

2. (music) to accentuate, to stress (to emphasize a part of a melody)

   ar pēkšņiem elpas sitieniem izveidojas akcentēts dziedājums ― accented singing is formed with sudden breath pulses

3. to stress, to accentuate (to highlight a thought, an idea, a formal element, etc.)

   akcentēt savu domu ― to stress his thought

   asi akcentēts ritms ― a sharply stressed rhythm

   akcentēt mācību vielā svarīgāko ― to highlight the most important (part) in the teaching material

   akcentēt gleznā kompozīcijas centru ― to highlight the composition center in a painting

   partikulu kopas “nu gan” un “gan nu” akcentē gan atsevišķas teikuma daļas, gan arī visa teikuma saturu ― the particle combinations “nu gan” and “gan nu” highlight both a specific part and the whole content of a sentence

• (of "pronunciation"): intonēt, uzsvērt
• (of "emphasize"): izcelt, uzsvērt

prefixed verbs:

• izakcentēt
• pārakcentēt

• akcentuācija
• akcents