tirgotājs

From tirg(ot) (“to deal, to trade”) +‎ -ājs.

tirgotājs m (2nd declension, feminine form: tirgotāja)

1. merchant, dealer, trader (a man who works in commerce, who sells and buys goods)

   zivju tirgotājs ― fish dealer

   labības, gaļas tirgotājs ― cereal, meat dealer

   ieroču tirgotājs ― arms dealer

   ielu tirgotājs ― street trader

   vergu tirgotāji ― slave traders

   pēc sabuļu ādām uz seno Krievzemi brauca senās Grieķijas, Romas un arābu tirgotāji ― ancient Greek, Roman and Arabic traders, merchants traveled to ancient Rus (looking) for sable skins

   par tādām kleitām tirgotājs prasīja sudraba rubli gabalā ― for such dresses the dealer asked one silver ruble apiece

• tirdzinieks
• tirgonis

• tirdzinieks, tirdziniece
• tirdzniecība
• tirdzniecisks
• tirgus